aprīlis 1st, 2014 
optika Jānis Baltraitis.
Otra lieta, kas piesaistīja manu nedalītu uzmanību ir miopijas kontrole. Vairāku autoru prezentācijās (piem. profesors Edward Mallen, optometriste Katie Harrop) tika salīdzināts, kas līdz šim ir pētīts, mēģināts praksē un kā tas reāli strādā.
Man šī tēma ir ļoti saistoša, jo, redzot bērnus ar miopiju, saprotu, ka visticamāk miopija progresēs un visticamāk šiem cilvēkiem brilles vai kontaktlēcas būs neatņemama ikdienas sastāvdaļa visu mūžu.
Īss apkopojums*
| 1 | redzes un akomodācijas treniņi | Nedarbojas – bet uzlabojas redze bez korekcijas līdzekļiem |
| 2 | tāluma redzes korekcijas modifikācijas | Nedarbojas – papildus redzes funkciju traucējumi |
| 3 | tuvuma additīvs | Jā – bet tikai daļai no cilvēku |
| 4 | kontaktlēcas | Jā |
| 5 | ortokeratoloģija | Jā |
| 6 | acs aberāciju kontrole | Vēl pagaidām nē |
| 7 | medikamentu terapijas | Jā – atropīns, pirenzepīns, bet iespējamas blaknes |
| 8 | ārpustelpu aktivitātes | Jā – gaismas daudzums un gaismas kvalitāte |
| 9 | iedzimtība | vecākus neizvēlamies |
*Edward Mallen
Tuvredzības progresija noteikti ir multifaktoriāla un katras metodes iedarbība ir vērtējama citādi katram cilvēkam. Bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram neko darīt. Laikā, kad tuvredzība pieaug, būtu jo īpaši svarīgi rast tādu redzes korekciju, kas situāciju nepadara sliktāku.
Zāļu terapijas nav optometrijas sfēra, multifokālas brilles ir pietiekami sarežģītas un metode nav sevi pilnībā pierādījusi. Attiecīgi kontaktlēcas – multifokālas, bifokālas vai ortokeratoloģijas kontaktlēcas, sevi pagaidām pierāda kā metodes, kas ir pieejamas un var dot rezultātus.
Jāsaprot, ka mērījumi un analīze ir sarežģīts process, piedevām novērojumi ir jāveic vairāku gadu garumā. Kamēr mēs gaidām pāris desmitgades un novērojam miopijas pieaugumu, varbūt tomēr ir vērts iet pasaules vadošo speciālistu pēdās, iet pa droši iestaigātajām taciņām un strādāt ar pārbaudītajām metodēm, kas var dot rezultātus.
Daži ievērības cienīgi pētījumu rezultāti:
J.Santodomingo-Rubido (2012) pētījums 2 gadu garumā. 6-12 gadus veci bērni, 31 lietoja ortokeratoloģijas kontaktlēcas, 30 lietoja viena stipruma brilles.
| Acs garuma izmaiņas (mm) | Sākumā | 6 mēneši | 12 mēneši | 18 mēneši | 24 mēneši |
| Brilles | 24.26 ± 1.01 | 24.44 ± 1.01 | 24.63 ± 1.02 | 24.79 ± 0.98 | 24.95 ± 0.99 |
| Ortho-K | 24.49 ± 0.78 | 24.61 ± 0.79 | 24.71 ± 0.81 | 24.91 ± 0.79 | 24.96 ± 0.86 |
| Refraktīvās izmaiņas (D) | |||||
| Brilles | −2.35 ± 1.17 | −2.58 ± 1.24 | −2.97 ± 1.24 | −3.26 ± 1.28 | −3.60 ± 1.38 |
| Ortho-K | −2.20 ± 1.09 | −0.19 ± 0.23 | −0.22 ± 0.27 | −0.21 ± 0.27 | −0.34 ± 0.29 |
Salīdzinot acs aksiālā garuma pieaugumu, var redzēt, ka ortokeratoloģijas lietotāju vidū tas pieaudzis par 0.44 mm, bet briļļu lietotājiem par 0.69 mm, t.i. par aptuveni 57% vairāk.
Refrakcijas stipruma izmaiņas divu gadu laikā briļļu lietotājiem pieauga no -2.35 D līdz -3.60 D, t.i. par 1.25 D. Ortokeratoloģijas grupā, pirms kontaktlēcu lietošanas sākuma, vidējā refrakcija bija -2.20 D, bet pēc diviem gadiem nepieciešamā virskorekcija bija -0.34 D.
Briļļu korekcijas apjoms bija pieaudzis 3.7 reizes vairāk kā ortokeratoloģijas grupā un tas ir ļoti ievērības cienīgs rādījums.
T.A.Aller un C.Wildsoet (2008) pētījumā salīdzina viena optiskā stipruma un bifokālu mīksto kontaktlēcu lietošanu. 12 gadīgas dvīņu māsas vienu gadu lietoja katra sava veida korekciju, bet nākamo gadu, abas dvīnes lietoja bifokālās kontaktlēcas.
| Sākumā | 12 mēneši | 24 mēneši | ||
| Dvīne A | od | -1.50 D sph | -1.25/-0.25×160 | -1.75/-0.50×165 |
| (bi-F/bi-F) | os | -1.50/-0.25×110 | -1.50 D sph | -1.50 D sph |
| Dvīne B | od | -1.25/-0.25×85 | -2.50 D sph | -1.75/-0.50×162 |
| (viena-F/bi-F) | os | -1.50 D sph | -2.50 D sph | -2.00/-0.50×12 |
Abi šie pētījumi tiek izcelti, kā iespējami varianti, ko optometristi savās praksēs var pielietot. Bērniem tiek sniegta nepieciešamā korekcija ikdienas vajadzībām, vienlaikus novērojot refrakcijas izmaiņas.
Edward Mallen īpaši uzsver nepieciešamību veikt acs aksiālā garuma mērīšanu, jo tas ir objektīvākais pamatojums miopijas novērošanai. Ņemot vērā aparatūras nepieciešamību, savā ikdienā parasti iztiekam tikai ar refrakcijas mērījumiem. Tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā. Tādēļ, lai iegūtu vairāk datus par tuvredzības izmaiņām un pētītu to ietekmējošos faktorus, ir izveidota organizācija Myopia Consortium UK. Būs jāgaida šīs organizācijas iegūto datu apkopojumi.
Un, protams, nekas jauns – miopija straujāk progresē bērniem ar mazkustīgu dzīvesveidu, tiem, kas vairāk laika pavada telpās un veic tuvuma darbus, bet redze nepasliktinās, ja pietiekami daudz tiek veiktas aktivitātes sveigā gaisā. Kā galvenie faktori šeit kalpo dabiskais apgaismojums, gaismas intensitāte, skats lielākā attālumā un organisma kopējā aktivitāte.
Varbūt, noņemot brilles, mūsu ortokeratoloģijas pacienti vienkārši kļūst aktīvāki? Brilles tomēr ierobežo bērnus. Kopumā nav slikts rezultāts – laba redze, tuvredzības noturēšana esošajā līmenī un aktīvāks dzīvesveids!
Sadaļa
Cienītie optometristi,
izlasot šo pārskatu neviļus jaušams ir ortokeratoloģijas lobijs. Apskatot 1 pētījumu un uzrādot procentuālo ieguvumu, var šķist, ka labākas metodes nav. Bet uzrādītajiem tezultātiem ir jāpieiet kritiski:
1: acs aksiālais garums būtiski atšķirīgs neveidojas, kaut vai skatoties uz rezultātu izkliedi (standartkļūda).
2: nav zināms grupu ģenētiskais faktors un grupu sadalījums pa vecumiem – 6-12 gadi ir plašs jēdziens, lai pierādītu likumsakarības.
3: Nekas nav minēts par mērījumu veikšanas metodiku pēc ortokeratoloģijas. Man šķiet, ka te būtisks ir laiks, kad tiek piemētota šī virskorekcija.
Es aicinātu būt kritiskākiem un domāt vairāk līdzi un veidot savus secinājumus.
Pirmkārt, no savas puses es aicinu optometristus darīt tieši to, uz ko aicina Evita Kassaliete – ‘domāt vairāk līdzi un veidot savus secinājumus’.
Par ortokeratoloģiju – mēs ar šo metodi strādājam jau vairāk kā 7 gadus un esam ļoti apmierināti ar to kā tā darbojas un cik apmierināti ir mūsu klienti. Šajā rakstā (daļā par miopijas kontroli) es atsaucos uz divām lekcijām no 100% Optical. Abiem lektoriem ir vienots uzskats, ka tuvredzības pieaugumu var apstādināt vai bremzēt ar medikamentiem (piem. atropīns) vai ar kontaktlēcām – multifokālām vai ortokeratoloģijas.
Katrs no autoriem pie šiem secinājumiem nonācis balstoties uz vairākiem pētījumiem un savu pieredzi. Un abiem lektoriem domas sakrīt – efektīvākā un pieejamākā metode, kas sevi līdz šim ir pierādījusi vislabāk – ir ortokeratoloģija.
Mana raksta mērķis bija tikai norādīt par ko tiek diskutēts lielos, starptautiskos profesionāļu saietos. Pašu pētījumu nianses šeit neatspoguļoju, bet to plānoju darīt turpmāk. (pētījumu iztirzājumi vēl sekos).
Acs aksiālo garumu mēs savā praksē nemērām (cik optometristi to ikdienā dara?), bet attiecībā uz virskorekciju – mērījuma laikam nevajadzētu būt izšķirošam. Pareizas ortokeratoloģijas kontaktlēcas dod noturīgu efektu 24-36 stundas. Jā, nākamajā dienā (24 stundas pēc lēcu noņemšanas) var parādīties nepieciešamība pēc -0.25D līdz -0.50D virskorekcijas.. bet pirmo stundu laikā tam nav izšķiroša nozīme.
Piekrītu, ka šobrīd nav apstiprinātu pierādījumu, ka ar ortokeratoloģiju (Nakts Lēcas) varam apstādināt miopijas pieaugumu, bet tā var būt kā labs papildus ieguvums!
Nakts Lēcas izvēlamies galvenokārt 2 faktoru dēļ – mūsuprāt tās ir veselīgākā kontaktkorekcijas izvēle, kā arī tās dod absolūtu brīvību aktīvajā nomoda laikā.
Veselīgas tās ir jo:
+kontrolēta metode
+atgriezeniska
+saudzīgi lietošanas apstākļi
+mazāk stundas acīs
+labāka izvēle, ja ikdienas apkārtējā vide var veicināt sausās acs sindromu.
Kamēr mēs gaidām pierādījumus, ka ar šo metodi varam ierobežot tuvredzību, cilvēks lieto ērtas un drošas kontaktlēcas, viņam ir augsts ikdienas komforts, labs redzes asums, ikdienas brīvība..
Mēs negribam saviem klientiem ik gadu izgatavot stiprākas brilles vai kontaktlēcas (lai arī varam piedāvāt kontaktlēcas -30.00 līdz +30.00 D robežās). Mēs gribām saglabāt redzi esošajā stadijā, jo, diemžēl, nav metode, kas spētu ‘ārstēt miopiju’. Mēs gribam atzīt pēc 4 vai 5 gadiem, ka esam izdarījuši visu, ko varējām ar mūsdienu šībrīža zināšanām.
Ļoti jauki, ka optometristu saimē ir tādi domājoši un optometrijas jomā ieinteresēti cilvēki kā Jānis un viņa kolēģi!
Iepriekš minētais komentārs par ortokeratoloģijas lobēšanu man nav izprotams. Vēl nesenā pagātnē optometristi tika aicināti uz aktivitātēm, viedokļa izpaušanu, informācijas apmaiņu un priekšlikumiem. Manuprāt, gan rīkotie semināri, gan kursi, gan sniegtā informācija par pētījumiem pasaulē ir vairāk kā noderīgi. Šādi lobija efektu panākt Lavijā ir praktiski neiespējami. Un, ja arī šobrīd nav 100% atbildes uz daudziem jautājumiem, tas neizslēdz iespēju, ka pēc 10 gadiem ortokeratoloģija varētu būt vadošo refrakcijas korekcijas līdzekļu vidū, ja metode sevi attaisnos ilgtermiņā. Arī man šobrīd trūkst pārliecības, ir daudz jautājumu un neskaidrību ortokeratoloģijas jomā – bet tas nenozīmē, ka man ir tiesības ko apstrīdēt, to var izdarīt tikai veicot kvalitatīvus un kvantitatīvus pētījumus ilgtermiņā, un vienkāršākais kā to var izdarīt – veikt līdzīgus pētījumus, vai analizēt ortokeratoloģijas oponentu veiktos pētījumus pasaulē, un apstrīdēt rakstā minēto pētījumu rezultātus ar faktiem.