februāris 4th, 2014 
optika 
Optometrista profesija Latvijā pamazām, bet noteikti virzās medicīnas specialitātes virzienā. Ir bijuši vairāki mēģinājumi optometristu iekļaut ārstniecības personu sarakstā. Jautājums pat bija nonācis diskusijā Latvijas saeimas komisijā. Šodien ir skaidrs ceļš kā to panākt. Cerams ka nākotnē tā tas arī notiks un optometrists tiks iekļauts ārstniecības likumā, kā funkcionālais speciālists. Bet vai optometrists ir tam gatavs? Vai visi optometristi grib būt ārstnieciskās personas?
Parunāsim par to, kā optometrists vērtē savu profesiju. Vai mēs lepojamies ar savu profesiju un uzskatām, ka zināšanas visu laiku jāpilnveido?
Pats par sevi saprotams, ka ārstnieciskajām personām ir nepārtraukti jāpilnveidojas. Neviens no mums negrib iet vizītē pie nezinoša ārsta. Apmeklējot ārstus, viņu darba kabinetos, var redzēt sertifikātus par dažādu kursu apmeklēšanu. Diplomi rada sajūtu ka dakteris ir zinošs. Dakteris ar diplomiem pasaka, redz cik gudrs es esmu, uzticies man.
Līdzīgus diplomus es redzēju itāļu kolēģiem optometristiem. Lūk optometrists Alesandro no slēpošanas pilsētiņas Madonna di Campiglio. Aizmugurē pie sienas rinda ar dažādiem sertifikātiem. Bet kā šīs lietas ir nostādītas mūsu optometristiem? Vai Jums pie sienas arī ir iegūtie sertifikāti? Šajā lapā parādās iespēja izteikt savu viedokli ar balsošanu. Ne tikai man, es ceru arī Jums, būtu interesanti uzzināt ko mēs par to domājam. Balsošana ir diskrēta.
Ceru uz aktivitāti.
V.Grabovskis
Ievērojiet arī, ka pie rakstiem ir vērtēšanas zvaigznītes. Ja Jums patīk kāds raksts, nobalsojiet par to.
Sadaļa
Es laikam tomēr uzskatu,ka optometrists nav ārstnieciskā persona. Ir oftalmologs, kurš ārstē un optometrists, kurš iz zinošāks optiskās korekcijas jautājumos, bet nevar un nevarēs cilvēkam palīdzēt slimību gadījumos.Loģiski, ka mums ir jāprot ievērot un atšķirt acu slimību pazīmes, bet ar to arī mūsu ārstnieciskā puse beidzas. Es pieturos pie domas,ka mēs esam tehniskas personas ar zināšanām ārstniecībā, bet ne ārstnieciskas personas.
Izlasot Latvijas ārstniecības likumu atrodam ka ir tādas persona, kā funkcionļie speciālisti.
45.1 pants. (1) Funkcionālais speciālists (fizioterapeits, ergoterapeits, reitterapeits, tehniskais ortopēds, audiologopēds, uztura speciālists, mākslas terapeits) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā.
Ar ko optometrists ir sliktāks par šiem speciālistiem? Vajadzētu paskaidrot.
Nezinu tādas detaļas. Iespējams, ka, izvērtējot visus aspektus, arī varētu pievienot optometristus ārstniecisku personu sarakstam. Tomēr manā skatījumā Jūsu nosauktās profesijas ir vairāk saistītas ar ārstniecību un tiešu kontaktu ar pacientu, nekā optometristi. Diskutējams jautājums.
Piekrītu, ka jautājums no esošā optometrista stāvokļa ir diskutējams. Varbūt vairāk jāmāca kāds priekšmets un t.t. Bet jautājums ko optometrists gribētu pats.
Optometrista profesija arī ļoti tieši saistīta ar pacientu!
Optometrista kvalifikācijai būtu jābūt pietiekamai, lai identificētu ārstējamas saslimšanas un nodalītu tās no redzes korekcijas problēmām.
Izlasot Latvijas ārstniecības likumu atrodam ka ir tādas persona, kā funkcionļie speciālisti.
45.1 pants. (1) Funkcionālais speciālists (fizioterapeits, ergoterapeits, reitterapeits, tehniskais ortopēds, audiologopēds, uztura speciālists, mākslas terapeits) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā.
Ar ko optometrists ir sliktāks par šiem speciālistiem? Vajadzētu paskaidrot.
Par ārstniecības personām – pilnībā piekrītu, ka optometristiem būtu jābūt ārstniecības personām. Ne visas ārstniecības personas ārstē, ne visi ārsti ir ķirurgi utt. Vitolds Grabovskis uzskatāmi norādījis likuma atsauces par ‘funkcionālo speciālistu’. Jā, optometristiem nevajag ārstēt, bet ir pietiekami plašs lauks objektīvi un kvalitatīvi veikt diagnostiku, acu funkciju pārbaudi utt. Mūsu speciālisti veic radzeņu topogrāfijas un mēs novērojam kā, piemēram, slimība ‘Keratokonuss’ progresē vai nemainās daudzu gadu garumā… Ja šādai slimībai pagaidām zāļu nav, tad varam pietiekami kompetenti uzraudzīt to. Progresijas gadījumā varam dot objektīvus datus un ļaut oftalmologiem nodarboties ar ķirurģiskām manipulācijām līdz pat radzenes transplantācijām. Savukārt, kamēr slimība ir normas robežās (bez straujām izmaiņām), mēs varam izgatavot individuālas kontaktlēcas, kas sniegs cilvēkiem iespēju redzēt.
Ikdienā ir virkne iespēju savu pienākumu veikšanas laikā (redzes pārbaudēs) konstatēt aizdomas, iespējamos slimību pirmsākumus vai jau nopietnas un ielaistas veselības problēmas, kad attiecīgi novirzīt klientu pie attiecīgās jomas oftalmologa.
Speciālistu diplomi noteikti būtu jārāda. Vismaz derīgam optometrista diplomam/sertifikātam būtu jābūt kā obligātai prasībai.
Izklausās muļķīgi, bet, līdzīgi kā ‘godīgs eiro ieviesējs’, ieteiktu izveidot vienotu paziņojumu formu – uzlīmi pie ieejas, piktogrammu mājaslapā, A4 plakātu ar tekstu – “šeit strādā sertificēti optometristi”. Tad arī asociācijas mājaslapā varētu norādīt kuros optikas veikalos un ārstniecības iestādēs iespējama konsultācija pie atzīta speciālista.
Ja paši optometristi nerūpēsies par savas profesijas standartu atpazīstamību, neviens cits jau to nedarīs. Sakārtojot optometristu kvalifikācijas pārbaudi un uzraudzību, arī sabiedrībā pieaugtu atpazīstamība šādam arodam un, iespējams, ka vairāk pacientu aizdomātos, kas tad viņam to redzi pārbauda un vai uzticēt savu acu pārbaudi cilvēkam ar nezināmu izglītību.
Vēl arī būtisks ir senais jautājums par redzes pārbaudes cenu.
Reklamējot ‘bezmaksas pārbaudes’ sabiedrībā tiek iesakņota doma – redzes pārbaude bieži vien neko nemaksā -> speciālists nav pārāk kvalificēts -> ar specifiskiem jautājumiem jādodas pie ārstniecības iestāžu speciālistiem.. kā rezultātā tiek degradēta optometrista profesija jau pašos pamatos.
Domāju, ka būtu jārunā par ‘redzes pārbaudes pamatprasību standartu’ un minimālo cenu. Un, nosakot tos pašus minimālos 20, 15, vai 10 eiro, kopējiem spēkiem demonstrēt, ka optometrists ir kvalificēts speciālists, par kura zināšanu izmantošanu pienākas samaksa.
Tad bezmaksas vizītes var pārsaukt – “uzņēmums XX pilnībā atmaksās jūsu izdevumus par kvalificēta speciālista noteikto briļļu recepti” un šo summu tad var norēķināt no ietvaru cenas..
Būtu ļoti patīkami, ja bezmaksas redzes pārbaudes tiktu likvidētas, jo tā itešām ir problēma ne tikai tiem uzņēmumiem, kas pārdod tikai pakalpojumu, bet ari pašam optometristam (“bezmaksas” pakalpojumu pacienti nereti neciena un optometristam ir jācīnās par pacienta cieņu), bet diemžēl piedāvājums redzes pārbaudes cenu dod kā atlaidi optikas preces pirkumam diemžēl nav reāla, to ieviest ir mēģināts, bet valsts nodokļu kontroles iestādēm ir iebildumi un tas tiek uztverts kā krāpšanās mēģinājums, jo pakalpojumam (redzes pārbaude) nav PVN, bet optikas precēm ir…
Piekrītu sakarā ar jautājumu par redzes pārbaudes cenu, ieviešot bezmaksas pārbaudi, cilvēkam nereti rodas nepareizs priekšstats, ka redzes pārbaude tiek veikta iespējams paviršāk, ka tas ir tāds ātrais skenējošais variants- ir problēma vai nav, vajag brilles/kl vai nevajag. Un tādējādi rodas neuzticība redzes speciālistam.
Atlaides, bezmaksas variantus var likt uz produktiem, bet ne ārsta/optometrista veltīto laiku un veikto redzes pārbaudi.
Tāpat arī jautājums par optometristu kā ārstniecības personu. Optometristi pēc idejas ir ārstniecības personas, bet ne ārsti. Nākošais jautājums ir, ko optometristi var darīt šeit Latvijā vai ārvalstīs, kādas ir izaugsmes iespējas. Un šīs iespējas ievērojami atšķiras, ja citviet optometristi var izrakstīt glaukomas preparātus, noteikt ārstēšanās kursu, bet ne diagnozi dot, tad citur ir tieši otrādi.
Dārgie kolēģi,
Par katru svarīgāku lēmumu, domu esmu ieradusi izveidot tādu kā ieguvumu un zaudējumu tabulu, ko konkrētais lēmums varētu nest. Tādēļ arī šobrīd vēlētos ieskicēt tādus kā galvenos punktus. Manuprāt daļai vārdi “ārstniecības personas statuss” nav līdz galam skaidrs, tādēļ –
1) ārstniecības personas — personas, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību;
2)ārstniecības personas sertifikāts — Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības, Latvijas Ārstu biedrības vai Latvijas Māsu asociācijas izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības persona kā speciālists ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību (speciālista praksi) konkrētajā nozarē;
3) ārstniecība — profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe;
Kad šī lieta nu būtu noskaidrota, tad lūdzu labojiet mani, ja kļūdos (jo kā speciālists ar profesionālo izglītību darbojos vēl tikai pusgadu), taču kurš gan no mums ik dienas nenodarbojas ar visu, kas augstāk uzskaitīts – diagnosticē refrakcijas kļūdu, akomodācijas treniņi un briļļu izrakstīšana arī ir ārstēšana un profilakse, kā arī kā Jānis Baltraitis minēja keratokonusa pacientu aprūpe.
Runājot par plusiem :
1) lielākā problēma, ko es saskatu savā izvēlētajā profesijā ir mazais atalgojums un profesijas neatpazīstamība, vai ārstiniecības statusa saņemšana to daļēji neatrisinātu?
Kas attiecas uz atalgojumu – Valsts iestādēs strādājošajiem optometristiem būtu cerība uz apmaksātām manipulācijām – nacionālās veselības dienesta valsts apmaksājamo manipulāciju sarakstā ietilpst rehabilitācijas jomā strādajošo fizioterapeita, fizioterapeita asistenta, ergoterapeita un ergoterapeita asistenta veiktās manipulācijas (http://vec.gov.lv/uploads/files/50ec2499e670b.pdf). Taču pēc likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” pēc 9.panta 2.daļas fizioterapeits, fizioterapeita asistents, ergoterapeits un ergoterapeita asistents ir tieši tajā pašā likuma panta daļā kur arī optometrists (Veselības aprūpes jomā reglamentētās profesijas- http://likumi.lv/doc.php?id=26021 ). Vienīgā atšķirība ir tāda, ka augstākminētajām profesijām ir ārstniecības personas statuss.
Kas attiecas uz atpazīstamību – pievienošos docenta Vitolda Grabovska rakstītajam, jo pati esmu redzējusi Šveices klīnikā oftalmo-onkologa “sienu ar diplomiem”, kas tikai ienākot šajā kabinetā radīja cieņas sajūtu.
2)Mīnusi – būs vien jākrāj un jācenšās iegūt tos punktus. Respektīvi tas uz ko mēs vienalga ejam – sertifikācijas jautājumā kļūs obligāts.
Rodas jautājums – vai šī diskusija ir diskutēšanas vērta, ja mēs tā īsti neko nezaudējām?
(Kā jau teicu labojiet mani, ja kāda no domām nav precīza vai līdz galam izprasta).
Ceru, ka nav par garu un lasīt vēl nav apnicis.
Zanda, tas ir lieliski ka mēs diskutējam. Tāpēc jau šis raksts tika iecerēts.Vairāk runāsim, vairāk domāsim un optometristu sabiedrība kļūs spēcīgāka. Man liekas diskusijā rodas daudz ideju.
Ja vēl pavisam nav apnicis lasīt, tad vēlējos padalīties ar savu domu par optometristu reģistru. Vēlējos pastāstīt par to reģistra modeli kādu redzēju Apvienotajā Karalsitē. Kā jau universitātē ar Alisi stāstījām par General Optical Council, kas regulē un reģistrē visus optometristus viņu mājaslapā http://www.optical.org/en/utilities/online-registers.cfm (spiežam Go un atvērsies saraksts ar visiem praktizējošiem optometristiem un studentiem)
Runājot ar kursabiedrenēm un citām optometristēm, apjautu, ka nezinu cik punktu man ir sakrāts, kā arī vēloties uzzināt man šķiet, ka nedaudz apgrūtinu kvalifikācijas padomes cilvēkus. Tad radās doma par to, ka mūsu reģistrs varētu būt publisks asociācijas mājaslapā, kur paši optometristi varētu arī ielogoties (līdzīgi kā optometristiem.lv)un redzēt cik punktu sakrāts vai cik palicis līdz termiņa laikam. GOC mājaslapā ir iespējams arī meklēt optometristu kā arī redzēt viņa prakses vietu un to vai speciālists ir sertificēts vai nē. Tas motivētu optometristus vākt punktus un tapt sertificētiem un darba devējus sekot līdzi tam vai viņu speciālisti it sertificēti.
Doma par reģistra veidošanu ir laba. Paldies par ideju. Tāda reģistra veidošana varētu būt dienas kārtībā. Problēma ir tikai tā, ka ši lapa ir izveidota amatiera līmenī. Profesionāli veidotās lapas kaut ko maksā. Šī lapa ir pieejama visiem, nav jāreģistrējas lai redzētu saturu. Sertifikācijas punkti varētu būt noslēpti ar paroli. Ko domā paši optometristi, vai punktus var redzēt jebkurš. Un te sākas problēma, varbūt neliela, nezinu.
Es domāju, ka punkti nebūtu jāredz publiski. Ir speciālists sertificēts vai nē – būtu jābūt pieejamam publiski, bet savus punktus gan gribētu redzēt tikai pati.
Sertificēto speciālistu sarakstam ar darba vietām noteikti būtu jābūt publiskam. Domāju, ka google.maps karti ar adresēm arī iespējams relatīvi viegli uztaisīt.
Par punktiem – sabiedrībai tas nebūtu jāzin, bet lietotāju iekšienē gan baigi slēpt nezinu vai ir jēga. Drīzāk pat ieteiktu veidot pieejamu sarakstu ar aktuālo punktu skaitu un sertifikāta termiņu. Latvija tā pat ir pietiekami maza, lai visi viens par otru visu tā pat uzzinātu. Un, redzot kam vēl nepieciešami daudz punkti, var veidot kopēju grupas iniciatīvu par kādu specializētu semināru.
Ļoti noderīga un aktuāla diskusija!
Zandai Meškovskai…
Ļoti labs priekšlikums – īstenojams, loģisks un pieņemams abām ieinteresētajām pusēm – LOOA kvalifikācijas padomei un optometristiem. LOOA biedru skaits, kas tika atspoguļots iepriekšējā mājas lapā bija neprecīzs, jo tajā vairāku gadu garumā bija atspoguļota viena un tā pati informācija. Iepriekšējās diskusijās par šeit ievietotajiem rakstiem minēju, ka šobrīd nav sakārtotas pamatbāzes OTP uzkrāšanai, un sertifikācijas dokumentu iesniegšanas nolikums ir nepilnīgs un nepārdomāts. Cerams, ka padome uzklausīs šos nu jau vairākus priekšlikumus un optometristu sertifikācija būs iespējama un īstenojama katram optometristam, kurš ir ieinteresēts savā profesionālajā izaugsmē.
Vitoldam Grabovskim…
Par minēto rakstu. Par sertifikātiem, kurus optometristam vajadzētu izsniegt par apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem savu viedokli esmu izteikusi, atkārtošos – sertifikācijas sistēmas ieviešanai ņemot vērā citu asociāciju pieredzi ir pozitīva nozīme.
Domāju, ka ikviens optometrists praksē ir saskāries ar pacienta vai optikas klienta frāzi “es labāk iešu pie dakterītes brilles izrakstīt”. Lai arī lielākā daļa kolēģu redz un saprot, ka zināšanas un iespējas šajā “jomā” plašākas ir tieši optometristam un nebūt nav vērtējamas kā nekvalitatīvākas. Protams, laikam ejot, sabiedrības informētība palielinās, un neticība optometristiem briļļu vai kontaktkorekcijas izrakstīšanā samazinās. Optometristi paši ir atbildīgi par sava “tēla” nostiprināšanu. Kā tas tiek paveikts? Šobrīd tas ir pakāpenisks process, kuru var ietekmēt LOOA un tās biedru informatīvas aktivitātes. Kā jau minējāt, šajā gadījumā, sava prestiža celšana ir viens no soļiem ko mēs varētu darīt savās darbavietās, atbilstoši uzņēmuma noteikumiem vai individuālām vēlmēm.
Par optometristu kā ārstiecības personu. Šis ir diskutabls jautājums, par kuru viedokļi noteikti dalās un dalīsies. Mans viedoklis – optometristam vajadzētu būt ārstniecības personai, jo pieņemtais profesijas standarts atbilst ārstniecības personas kā funkcionāla speciālista prasībām (piem., skat. audiologopēda profesijas standartu). Optometrists tieši tāpat kā vairums funkcionālo speciālistu – ne tikai konstatē redzes refraktīvos defektus, ir apmācīts noteikt iespējamās acu patoloģijas, konstatēt tās, sniedzot pacientam informāciju par nepieciešamo konsultāciju pie atbilstoša speciālista, bet nodarbojas ar redzes sistēmas aprūpi un rehabilitāciju. Ārstniecība nebūt nenozīmē tikai medikamentozu vai ķirurģisku terapiju. Redzes rehabilitācija (tātad traucējoša faktora novēršana ar optometristam zināmām un iespējamām metodēm)ir līdzvērtīga ikvienai ārstniecības metodei, kas noved pie pacienta sūdzību cēloņu novēršanas vai samazināšanas.
Ceru, ka diskusijā būs arī citi viedokļi!