
Galvenie viņu secinājumi:
- Informācija ir apkopota par 22 ECOO biedru valstīm un 9 papildu valstīm, kā pamatu izmantojot Vispārējo uz kompetencēm balstīto optometrista prakses modeli (Global Competency-Based Model of Scope of Practice), kuru ir izveidojusi Pasaules Optometristu padome.
- Ziņojums demonstrē dažādas profesionālās ainavas visā Eiropā, tai skaitā dažādas prakses īpatnības. Tas ir pieejamās apmācības, normatīvo aktu, profesijas standartu un neatkarības pakāpes, apjoma un politiskās nozīmības rezultāts.
- Pastāv vairākas atšķirības starp valstīm, norādot uz profesionālo specifiku. Ir valstis, kur profesionāļi drīkst lietot diagnostiskos medikamentus. Ir valstis, kurās vēl tikai plāno atzīt optometrista profesiju. Taču lielākājā daļā valstu, optometrists tiek atzīts kā veselības aprūpes speciālists. Augšgalā esošajās valstīs pat plāno paplašināt terapeitiskās prakses iespējas.
- Lai arī pastāv atšķirības starp valstīm, standarta redzes izmeklēšanas process ir līdzīgs visā Eiropā un to galvenokārt regulē profesijas standarts. Pirmo reizi vēsturē ziņojums iekļauj arī informāciju par valstīm, kurās optoemtrists drīkst veikt redzes pārbaudi un izrakstīt brilles arī bērniem.
- Ziņojums apkopo arī informāciju par profesionāļu skaitu Eiropā un vidējo absolventu skaitu gada laikā dažādās kvalifikācijās. Viena interesanta tendence tika novērota, apkopojot visu informāciju; biežāk izglītības atzīšana ir daudz izaicinošāka kā profesijas likumiskā atzīšana.
Visi šie novērojumi ir apkopoti arī ECOO izdotajā preses relīzē, kur arī ir pieejama hipersaite uz ECOO ziņojumu
Materiālu sagatavoja prof.Aiga Švede