Eiropas optiķu un optometristu asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas optiķu izglītībai Eiropā. Domājams, ka izstrādājot šo dokumentu tika ņemts vērā esošais optiķu izglītības stāvoklis Eiropā. Uzreiz jāatzīmē, ka  Esošais optiķu izglītības līmenis Eiropā ir augsts. Tas tāpēc, ka galvenie redzes korekcijas speciālisti vadošajās Eiropas valstīs ilgu laiku bija optiķi. Tikai Anglijā bija labi attīstīta optometrija, bet arī tur ir daudz un labi izglītotu optiķu. Līdz ar to, balstoties uz esošajām realitātēm, dokumentā nodefinētās prasības ir augstas. Optiķu kompetences vienības ieiet kā daļa no Eiropas diploma prasībām optometristiem. Atšķirības parādās tikai kompetences līmenī. Tur kur optometristam ir jāprot ,optiķim varbūt tikai jāzina vai jāsaprot. Mazliet nodemonstrēšu dažas no kompetences vienībām. Dokuments apraksta vienpadsmit  optiķa kompetences vienības.

Katrai vienībai ir uzrādīti elementi, kuri ieiet šajā vienībā un katram elementam norādīti izpildes kritēriji, kā arī pārbaudes indikatori.Kā pirmā kompetences vienība nosaukta spēja runāt ar klientu.Pirmās vienības elementi ietver spēju efektīvi komunicēt ar dažādu grupu klientiem ( jauniem, veciem, bērniem, invalīdiem un t.t.) lai noskaidrotu viņu redzes stāvokli un vajadzības.Otrs elements ir spēja saprotami izklāstīt jautājumus par redzi, korekciju dažādām klientu grupām.Darbības kritēriji šajā grupā ir pieci. Viens ir iegūt attiecīgu klienta vēsturi par redzi, informāciju par vispārējo veselību, medikamentu lietošanu, ģimenes vēsturi, darbu, dzīvesveidu un personīgajām prasībām.Vēl viens no kritērijiem ir spēja sazināties ar klientiem, kuriem ir sliktas un neverbālās komunikācijas prasmes, vai tiem, kuri ir apjukuši, atturīgi. Kā indikatori šīm zināšanām ir pareizi uzdoti jautājumi, palīglīdzekļu izmantošana, pareiza ķermeņa valoda.Kompetences vienība Acu pārbaudes metodes. Šeit viss balstās uz sapratni. Jāsaprot diagnostikas instrumentu darbība. Prasības saprast kā darbojas keratometrs, topogrāfs, spraugas lampa un t.t.Optiķu kompetences sistēmā vēl ietilpst:Briļļu tehnoloģija (saprast, prast un mācēt); Kontaktlēcas; vājredzība; Refrakcija(Izpratne par metodēm, lai novērtētu redzi, refrakcija, binokulārais statuss un redzes asums); Acu slimības( saprast); Bērnu redze;  Brļļu taisīšana(Spēja izveidot brilles ar noteiktiem parametriem);Biznesa mācība.Kā redzams optiķu mācību programma ir pietiekoši plaša. Lai programmu realizētu šādā līmenī ir vajadzīgi daudzi studiju gadi. Vislabākais variants Latvijas apstākļos būtu daļu no optometrijas bakalauru beidzējiem, kuri nejūtas droši medicīnas sfērā, novirzīt uz optiķa specializāciju. Šim nolūkam vajadzētu izveidot optiķa profesionālo programmu.

Eiropas optiķu kompetences ietvars.

ECOO_Competency Framework of the Qualification in Optics

V.Grabovskis