Piedāvājam nelielu apkopojumu par LU FMF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas absolventes Jeļenas Oļeiņikas maģistra darbu. Lai arī pētījumā iegūtie secinājumi daudziem optometristiem varbūt nebūs jaunums, tomēr šis darbs būs labs atgādinājums par to, cik svarīgi ir sekot līdzi, kā kontaktlēcu lietotāji rūpējas par savām lēcām. Darbā ir veikts arī plašs literatūras pārskats, no kura galvenās atziņas atradīsiet šajā rakstā.

Gatis Ikaunieks

Mikrobiālais piesārņojums kontaktlēcu konteineros

atkarībā no to glabāšanas pozīcijas un vietas
Jeļena Oļeiņika, Aija Žileviča

Cilvēki arvien biežāk izvēlas kontaktlēcas kā redzes korekcijas veidu. Visiem kontaktlēcu veidiem, izņemot vienas dienas kontaktlēcas, ir nepieciešama uzglabāšana kontaktlēcu konteinerā. Savukārt kontaktlēcu konteiners pats par sevi var kļūt par infekcijas avotu (Dantam et al., 2016). Mikroorganismi konteinerā var nokļūt ar slikti notīrītu kontaktlēcu, no rokām kontaktlēcu izņemšanas un ievietošanas laikā, kā arī no gaisa. Neskatoties uz to, ka kontaktlēcas un to piederumi veido vienotu kontaktlēcu sistēmu, bieži vien kontaktlēcu lietotāji pievērš maz uzmanības kontaktlēcu konteineru kopšanai vai ir maz informēti par to. Savukārt katra optometrista pienākums iemācīt pacientus pareizi lietot un kopt kontaktlēcas un to piederumus.

Kontaktlēcu uzglabāšanas konteineru mikrobiālā piesārņojuma sastopamība variē no 24% līdz 81%. Atšķirībā no kontaktlēcām, kur mikrobiālo piesārņojumu galvenokārt sastāda tikai baktērijas, kontaktlēcu uzglabāšanas konteineru mikroflora sastāv no baktērijām, sēnēm un vienšūņiem (Szczotka-Flynn, Pearlman & Ghannoum, 2010).

Kontaktlēcu uzglabāšanas konteineru higiēnā ir svarīga regulāra un pareiza konteineru tīrīšana un savlaicīga konteinera nomaiņa, kā arī kontaktlēcu konteinera glabāšanas vieta. Manā maģistra darbā tika izpētīts, kā kontaktlēcu uzglabāšanas konteinera veids, glabāšanas vieta, pozīcija un lietošanas ilgums ietekmē mikrobiālā piesārņojuma rašanās iespējamību.

Pētījuma ietvaros mikrobioloģijas laboratorijā tika izpētīti gan dažādā lietošanas ilgumā esošie kontaktlēcu konteineri, gan pilnīgi jauni horizontālie plastikāta konteineri ar gludām un rievotām iekšējām sieniņām, kuri tika ar nolūku inficēti ar Staphylococcus epidermidis un Escherichia coli tīrkultūrām un notīrīti ar kontaktlēcu kopšanas šķīdumu, gan pilnīgi jauni kontaktlēcu uzglabāšanas konteineri, kuri tika glabāti vietās ar dažāda mitruma pakāpi un dažādas pozīcijās, proti ar atvērto pusi uz augšu un ar atvērto pusi uz leju.

Rezultātā konteineros, kuri tika glabāti ar atvērto pusi uz leju ofisā un istabā, mikrobiālais piesārņojums netika konstatēts. Glabājot konteinerus ar atvērto pusi uz augšu, mikrobiālais piesārņojums tika novērots visās glabāšanas vietās. Vislielākais piesārņojums tika konstatēts konteineros, kuri tika glabāti apvienotajā sanmezglā (sk. 1.att.).

1.att. Koloniju skaita izmaiņas atkarībā no glabāšanas vietas un pozīcijas. Kontaktlēcu konteineru glabāšanas ilgums 12 stundas.

Tātad pašā mitrākajā vietā ir novērojams vislielākais mikrobiālā piesārņojuma līmenis gan glabājot konteineru ar atvērto pusi uz augšu, gan ar atvērto pusi uz leju. Šie rezultāti saskan ar Wu et al. (2010) veikto pētījumu, kurā konteineros, kuri tika glabāti ar atvērto pusi uz augšu, tika konstatēts nozīmīgi lielāks mikrobiālā piesārņojuma līmenis nekā konteineros, kuri tika glabāti ar atvērto pusi uz leju. Lielāka mikrobiālā piesārņojuma pakāpe tika konstatēta mitrākās vietās, proti, vannas istabā un savienotajā sanitārajā mezglā. Gan šajā pētījumā, gan Wu et al. (2010) pētījumā visvairāk no konteineriem tika izolēti koagulāzes negatīvie stafilokoki (KoNS), kā arī tika konstatētas Micrococcus spp., kas mīt gaisā un kolonizē cilvēka ādu.

Pamatojoties uz esošiem in vitro pētījumiem, pēc kontaktlēcu izņemšanas konteineru nepieciešams skalot ar svaigu kontaktlēcu kopšanas šķīdumu, kā arī berzēt to mehāniski ar tīriem pirkstiem, tas palīdz novērst mikroorganismu uzkrāšanos kontaktlēcu konteinerā. Kontaktlēcu konteineru bez kontaktlēcām nepieciešams glabāt atvērtu, jo pētījumi parāda, ka, glabājot konteineru aizvērtu, palikušie mikroorganismi turpina vairoties. Savukārt konteinerus ar sudraba jonu pārklājumu jāglabā ar aizvērtu vāciņu un ar kontaktlēcu kopšanas šķīdumu pēc kontaktlēcu izņemšanas, lai veicinātu sudraba jonu apmaiņu (Dantam et al., 2012). Jāmin, kā vairāku pētījumu rezultātā konteinerā ar sudraba pārklājumu tika konstatēts ievērojami zemāks bakteriālā piesārņojuma līmenis nekā parastajā konteinerā (Szcotka-Flynn, Pearlman & Ghannoum, 2010).

Vairākos pētījumos arī atrada statistiski nozīmīgu sakarību starp kontaktlēcu konteineru lietošanas ilgumu un mikrobiālo piesārņojumu. Jo ilgāk tiek lietots konteiners, jo lielāks mikrobiāla piesārņojuma līmenis (Kuzman et al., 2013). Tā, piemēram, ASV pārtikas un zāļu administrācija (FDA) iesaka mainīt konteineri pēc 3 mēnešu lietošanas vai pat biežāk (pēc redzes speciālista norādījumiem).

Vislabāk izvēlēties kontaktlēcu konteineru ar tādu dizainu, kuru viegli tīrīt, lai izvairītos no mikroorganismu uzkrāšanos tajā. Tāpēc starp konteineriem ar gludām un rievotām iekšējām sieniņām, priekšroka jādod konteineriem ar gludām iekšējām sieniņām.

Pirmreizējās kontaktlēcu vizītes laikā pacients saņem daudz informācijas, bet apmēram 50 % verbālās informācijas tiek aizmirsta uzreiz pēc konsultācijas. Tāpēc atkārtotas vizītes laikā optometristam ir iespēja uzdot atklātus jautājumus par kontaktlēcu nēsāšanas ieradumiem un higiēnu. Nepieciešams izglītot kontaktlēcu lietotājus, kā arī uzsvērt, ka kontaktlēcas un to piederumi ir vienota sistēma un jābūt tīrām gan kontaktlēcām, gan kontaktlēcu šķīdumam, gan kontaktlēcu uzglabāšanas konteineram.

Pētījums tapis LU Fizikas un matemātikas fakultātē Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā sadarbībā ar Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas mikrobioloģijas laboratoriju. Darba vadītāja Dr. habil. med., vad. pētniece Aija Žileviča.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

Dantam, J., McCanna, D., J., Subbaraman, L., N., Papinski, D., Lakkis, C., Mirza, A., Berntsen, D., A., Morgan, P., Nichols, J.,J. & Jones, L.,W. (2016). Microbial Contamination of Contact Lens Storage Cases During Daily Wear Use. Optometry and Vision Science, 93(8), 925 – 932.

Dantam, J., Zhu, H., Willcox, M., Ozkan, J., Naduvilath, T., Thomas, V. & Stapleton, F. (2012). In Vivo Assessment of Antimicrobial Efficiency of Silver-Impregnated Contact Lens Storage Cases. Investigative Ophtalmology and Vision Science, 53(2), 1641 – 1648.

Kuzman, T., Barisic, K., M., Juri, J., Jandrokovica, S., Škegro, I., Masnec Olujic S., Kordic, R. & Cerovski, B. (2014). Lens wearers non-compliance – Is there an association with lens case contamination. Contact Lens & Anterior Eye, 37, 99 – 105.

Szczotka-Flynn, L.B., Pearlman, E. & Ghannoum, M. (2010). Microbial Contamination of Contact Lenses, Lens Care Solutions, and Their Accessories: A Literature Review. Eye & Contact Lens. 36(2), 116 – 129.

Wu, Y.T., Zhu, H., Willcox, M. & Stapleton, F. (2010). Impact of Air-Drying Lens Cases in Various Locations and Positions. Optometry and Vision Science: 97, 465 – 468.